Trīs gadi kopš Jēkabpils traģēdijas – Rusiņš nav atrasts, bet vardarbības upuru aizsardzībā ir pārmaiņas 0

Ceturtdien, 16. aprīlī, aprit trīs gadi kopš traģiskajiem notikumiem Jēkabpils novadā, kad Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri viņu kopīgā nepilngadīgā bērna un sievietes mātes klātbūtnē. Īpašu sašutumu sabiedrībā raisīja fakts, ka noziegums notika pēc ilgstošas vajāšanas un draudiem, par kuriem sieviete vairākkārt bija ziņojusi policijai. Latvijas Sabiedriskā medija Latgales redakcija skaidro, kas mainījies šo trīs gadu laikā un kādus soļus valsts iestādes spērušas, lai vairāk spētu aizsargāt vardarbības upurus?

Kriminālprocess turpinās

Valsts policija apstiprināja, ka šī lieta nav nolikta malā, – kriminālprocess turpinās. Tomēr līdz pat šim brīdim policijai nav izdevies Rusiņu atrast.  Šajā pavasarī policija vēlreiz pārmeklēja apvidu, kurā pēdējoreiz, pirms trim gadiem fiksēts Rusiņš. Policija neizslēdz nedz versiju, ka viņš varētu būt miris, nedz arī to, ka ir dzīvs.

Nesen Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks medijiem teica: "Ja šis cilvēks būtu dzīvs, kādreiz viņam kaut kur būtu jāizgaismojas jeb jāparādās."

Taču – kamēr nav konstatēti apstākļi, kas pilnībā apstiprina nāves faktu jeb kamēr nav atrastas mirstīgās atliekas, viennozīmīgi Valsts policija to nevar apgalvot. Līdz ar to izmeklēšana turpinās un Rusiņš joprojām ir izsludināts arī starptautiskajā meklēšanā kā bīstams noziedznieks.

Vardarbības upuru aizsardzība – kas mainījies? 

Šis nebija stāsts par vardarbību, kur upuris klusē un nemeklē palīdzību, – kamēr Rusiņš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, sieviete par to regulāri ziņoja policijai. Rusiņam bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 par to, ka viņš nepilda lēmumu par aizsardzību pret vardarbību jeb aizliegumu tuvoties.

Šobrīd ir vairāki likumu uzlabojumi. Viens no būtiskākajiem – pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisma pilnveide, tostarp ātrāka iestāžu reakcija, piemēram, tiesa vienas dienas laikā var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību. 

Tāpat arī ar grozījumiem Krimināllikumā draudi un vajāšana noteikti par nopietnāku noziegumu, paredzot arī reālu brīvības atņemšanu gadījumos, kad persona sistemātiski pārkāpj aizliegumu tuvoties vai draud dzīvībai, kā tas tieši arī bija Rusiņa gadījumā. 

Palielināta policijas un tiesu atbildība vardarbības gadījumos. Pēc šīs Jēkabpils lietas notika plašas dienesta pārbaudes, bija disciplinārsodi. Arī tiesībsargs savos ziņojumos atzina, ka iepriekšējā sistēma pārāk bieži vardarbības riskus nav uztvērusi pietiekami nopietni, – to policijai pārmeta arī citi vardarbības upuri. Līdz ar to tika izstrādātas vadlīnijas vardarbības risku novērtēšanai jeb policistu kompetenču un izpratnes palielināšanai, lai, piemēram, ierodoties uz izsaukumu konkrētā ģimenē, policists spētu labāk identificēt, vai tas ir vienkārši ģimenes konflikts, vai tomēr šeit ir jau sistēmiska vardarbība ģimenē. 

Upuri biežāk vēršas pēc palīdzības 

Sabiedrība vairāk sākusi runāt par vardarbību un saprast, cik nopietna problēma tā ir, līdz ar to upuri biežāk vēršas pēc palīdzības, kas vērojams arī statistikā. 

Centra "Marta" Rēzeknes filiāles vadītāja Alīse Potaša sacīja: "Pagājušogad mums klientu skaita pieaugums bija par 80 %. Tas nenozīmē, ka vardarbība ir pieaugusi, bet tas ir saistīts ar to, ka mēs šeit, Latgalē, darbojamies piekto gadu. Par mums cilvēki vairāk uzzina, ka mēs šeit esam un var vērsties pēc palīdzības."

"Tāpat mēs arī saskaramies ar to, ka klienti sāk ieteikt saviem draugiem, radiem, paziņām. Un tad jau nākamie klienti vēršas pie mums, tā teikt, pēc ieteikuma. Arī šis gads jau ir gana bagāts ar klientiem, un noteikti gada beigās es atkal varēšu teikt, ka vismaz par 50 % ir pieaudzis klientu skaits. Šī tendence nemainās, kopš mēs esam atvērušies," sacīja Potaša.

Kopumā centrā "Marta" gada laikā pēc palīdzības vēršas ap 1000 klientu, tostarp 141 klients, lielākoties sievietes, pērn bija tieši Rēzeknes filiālē. 

Arī centrā "Marta" novērots, ka ir būtiski uzlabojumi atbildīgo dienestu darbā un izpratnē, taču arī darāmā vēl daudz, tostarp saistībā ar palīdzību bērniem. 

"Gandrīz 90 % gadījumu sievietes, kuras vēršas pēc palīdzības, ir ar bērniem. Līdz ar to mums valstiski būtu vairāk jādomā par to, kā sniegt atbalstu arī šiem bērniem, jo, pat ja konkrētais vardarbības veicējs nav vērsis vardarbību tieši pret bērnu, bet bērns vienmēr ir bijis liecinieks vardarbībai ģimenē," sacīja Potaša. 

Aizvien vēl reti izmanto elektroniskās uzraudzības aproces

Kā vēl viens būtisks solis ir elektroniskās uzraudzības jeb elektronisko aproču ieviešana varmākām. Tas labāk pasargātu upurus, jo gan cietušais, gan policija tiktu savlaicīgi brīdināti, ja varmāka, kuram uzlikta šī elektroniskā aproce, tuvojas upurim, līdz ar to policija varētu ātrāk reaģēt, un, iespējams, novērst uzbrukumu. 

Kā parādīja arī Rusiņa gadījums – varmākas regulāri pārkāpj netuvošanās aizliegumu. Lai gan likums ieviests jau pagājušajā gadā, diemžēl vēl aizvien šīs elektroniskās aproces tiek izmantotas ļoti retos gadījumos.

Jēkabpils pusē notikušais traģiskais gadījums kopumā izgaismojis problēmu un veicinājis uzlabojumus, taču vēl aizvien ir tāls ceļš ejams, lai vardarbības upuri justos droši un pasargāti.

Informāciju sagatavoja LSM Latgales redakcijas vadītāja Madara Bērtiņa.