Lai arī Eiropa palīdz, patvertņu ierīkošana pašvaldībām joprojām maksā dārgi 16

Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts rāda vienu no desmit pagrabiem, kurus nākamgad plānots pielāgot patvertņu vajadzībām, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Tās plānots ierīkot:

• Meža ielā 22;
• 2. vidusskolas telpās Jaunajā ielā;
• Dūmu ielā 1;
• Brīvības ielā 45;
• Brīvības ielā 2e – Sporta namā;
• Krustpils kultūras centrā;
• Rīgas ielā 192;
• Sociālā dienesta ēkā Jaunajā ielā 39i;
• Jēkabpils Tautas namā;
• Viesītē bērnudārzā “Zīlīte”.

Šī patvertne ir viena no plašākajām — gandrīz 600 kvadrātmetru liela, ar ietilpību līdz 800 cilvēkiem. Lai to varētu izmantot, nepieciešams atjaunot grīdas segumu un aprīkot telpas ar mēbelēm. Galvenā problēma visās desmit patvertnēs — trūkst ventilācijas sistēmas.

Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas ap 1,1 miljonu eiro. No tiem 360 tūkstoši ir Eiropas Savienības finansējums, pārējo sedz pašvaldība. Vietvarā cer, ka iepirkuma rezultātā izmaksas varētu samazināties.

“Vienmēr gribētos, lai pašvaldības budžetu šie tēriņi tik ļoti nenoslogo, bet mēs priecājamies par to, ko šie fondi mums dod,” saka Ilmārs Luksts.

Vienlaikus šobrīd ir izsludināts arī jauns Eiropas Savienības projekts. Jēkabpils novada pašvaldība tajā pieteikusi 13 patvertnes — Aknīstē, Zasā un galvenokārt Jēkabpils pilsētā.

Tas, kas iesniegts:

• pansionāta «Jau­nā­muiža» pagrabtelpas;
• Aknīstes bērnudārzs “Bitīte”;
• Jēkabpils poliklīnika;
• Viesītē, kultūras centrs «Sēlija»;
• Cīruļos, Rites pamatskolas ēka;
• Biržu pamatskola; 
• Zasas vidusskola;
• Salas vidusskolā un bērnudārzs «Ābelī­te»;
• Jēkabpilī, dienesta viesnīca «Vārpa»;
• Zīlānos, Kūku pagastmāja;
• Jēkabpilī, dambja ielā 19.

Ja vietvaras ieceres tiks apstiprinātas, novads varētu saņemt ap 870 tūkstošus eiro, savukārt pašvaldības līdzfinansējums būtu aptuveni 150 tūkstoši eiro. Kopumā Latvijā patvertņu uzlabošanai šī projekta laikā paredzēti ap 26 miljoni eiro, taču precīzs skaits, cik patvertnes izdosies sakārtot nākamajā posmā, vēl nav zināms.

“Šobrīd vēl aizvien strādājam pie šo objektu saraksta definēšanas, bet tas apjoms būs līdzīgs tam, kāds bija šobrīd ERAF ietvaros,” informē Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš.

Tāpat Jēkabpils novadā vietvara veic nelielus uzlabojumus patvertnēs, kur Eiropas atbalsts netiek saņemts.

“Otras izejas izbūve, logu aizdare ar speciālām žalūzijām, ģeneratoru iegāde, neliels aprīkojums, kas būtu paredzēts krīzes situācijām. To mēs mēģinām paši paveikt bez ārēja atbalsta,” atklāj Ilmārs Luksts.

Tomēr daļa iedzīvotāju atzīst — par patvertnēm viņi ikdienā neinteresējas.

“Neesmu dzirdējis. Kā jūs teicāt — patvertne? Kaut kur Latvijā jau ir, bet, kur tuvākā, to es nezinu,” teic Igors.

“Es daudz nesēžu internetā, nelasu un neskatos. Arī par karu neskatos — tas mani īpaši neinteresē. Ja būs kāds brīdinājums, tad arī domās, ko darīt,” saka Linda.

“Ja vajadzētu, tad droši vien varētu internetā atrast — kas tas ir un kur atrodas,” uzskata Tatjana. “Bet, ja nav vajadzības, tad arī nemeklējam.”

Pašlaik novadā ir 75 patvertnes ar kopējo ietilpību aptuveni 23 tūkstoši cilvēku. Jāņem vērā, ka tās ir trešās kategorijas patvertnes, kas paredzētas īslaicīgai aizsardzībai — galvenokārt no triecienviļņa un šķembām.

Lai mainītu situāciju, Jēkabpils novada pašvaldība jau nākamā gada sākumā plāno rīkot informatīvus seminārus un doties pie iedzīvotājiem.

Kate Katrīna Strode